General recommendations (Latviešu)
Šis dokuments ir anotēts populārāko rakstu un svarīgas informācijas rādītājs, kas paredzēts instalētās Arch sistēmas uzlabošanai un funkcionalitātes paplašināšanai. Tiek pieņemts, ka lasītājs ir izlasījis un ievērojis Installation guide, lai iegūtu pamata Arch Linux instalāciju. Lai sekotu pārējām šīs lapas sadaļām un citiem wiki rakstiem, ir obligāti izprast jēdzienus, kas izskaidroti sadaļās #System administration[broken link: invalid section] un #Package management[broken link: invalid section].
Sistēmas administrēšana
Šī sadaļa aptver administratīvos uzdevumus un sistēmas pārvaldību. Skatīt arī Core utilities un Category:System administration.
Lietotāji un grupas
Jauna instalācija nodrošina tikai superlietotāja kontu, kas labāk zināms kā “root”. Ilgstoša pieslēgšanās kā root, īpaši, ja tas ir pieejams caur SSH serverī, ir nedroša. Tā vietā ieteicams izveidot un izmantot nepriviliģētus lietotāju kontus ikdienas darbam, izmantojot root kontu tikai sistēmas administrēšanai. Sīkāku informāciju skatīt Users and groups#User management.
Lietotāji un grupas ir piekļuves kontroles mehānisms; administratori var pielāgot grupu dalību un īpašumtiesības, lai piešķirtu vai liegtu piekļuvi sistēmas resursiem. Skatīt rakstu Users and groups par detaļām un iespējamiem drošības riskiem.
Drošība
Ieteikumus un labāko praksi sistēmas drošības nostiprināšanai skatīt Security.
Lietojumprogrammu sarakstu, kas ļauj palaist komandas vai interaktīvu čaulu cita lietotāja (piemēram, root) vārdā, skatīt List of applications/Security#Privilege elevation.
Servisu pārvaldība
Arch Linux izmanto systemd kā init procesu — tas ir sistēmas un servisu pārvaldnieks Linux vidē. Lai uzturētu Arch Linux instalāciju, ir ieteicams apgūt tā pamatus.
Mijiedarbība ar systemd notiek, izmantojot komandu systemctl. Skatīt systemd#Basic systemctl usage.
Žurnālu sistēmu nodrošina komanda journalctl. Skatīt journal.
Sistēmas uzturēšana
Arch ir nepārtrauktas atjaunināšanas (rolling release) distribūcija ar biežu pakotņu apriti, tāpēc lietotājiem regulāri jāveic system maintenance.
Pakotņu pārvaldība
Šī sadaļa satur noderīgu informāciju par pakotņu pārvaldību. Skatīt arī FAQ#Package management un Category:Package management.
pacman
pacman ir Arch Linux pakotņu pārvaldnieks; ir ļoti ieteicams ar to iepazīties pirms citu rakstu lasīšanas.
Ilgtermiņa kešoto pakotņu pārvaldībai skatīt pacman#Cleaning the package cache.
Ieteikumus darbam ar pacman skatīt pacman/Tips and tricks.
Repozitoriji
Par oficiāli uzturēto repozitoriju mērķiem skatīt Official repositories.
Ja plānojat izmantot 32-bitu lietojumprogrammas, iespējojiet multilib repozitoriju.
Neatbalstītos repozitorijus skatīt Unofficial user repositories.
Var apsvērt pkgstats servisa instalēšanu.
Spoguļserveri
Soļus, kā izmantot ātrākos un aktuālākos repozitoriju spoguļus, skatīt Mirrors. Ieteicams regulāri pārbaudīt Mirror Status lapu. To var automatizēt ar Reflector.
Arch Build System
Arch build system nodrošina būvēšanas skriptus (PKGBUILD), kas satur programmatūras metadatus un instrukcijas. Tos apstrādā makepkg, kas ģenerē pakotnes, kuras pārvalda pacman.
Visas repozitoriju un AUR pakotnes var tikt pārbūvētas ar makepkg.
Arch User Repository
Arch User Repository (AUR) ir lietotāju iesniegtu būvēšanas skriptu krātuve. Tā ir pieejama caur tīmekļa interfeisu vai Aurweb RPC interface.
Ielāde
Informāciju par ielādes procesu skatīt Arch boot process un Category:Boot process.
Aparatūras automātiskā atpazīšana
Aparatūra parasti tiek automātiski noteikta ar udev. Ielādes laiku var uzlabot, manuāli norādot nepieciešamos moduļus; skatīt Kernel modules.
Mikroprogrammatūra (microcode)
Procesori var saturēt defektus, kurus kodols labo ar mikroprogrammatūras atjauninājumiem. Skatīt Microcode.
Ielādes ziņojumu saglabāšana
Lai saglabātu ielādes ziņojumus pēc pieteikšanās, skatīt Disable clearing of boot messages.
Num Lock aktivizēšana
Num Lock ieslēgšanai startēšanas laikā skatīt Activating numlock on bootup.