Jump to content

Installation guide (Latviešu)

From ArchWiki

Šis dokuments ir ceļvedis Arch Linux instalēšanai, izmantojot dzīvo sistēmu, kas palaista no instalācijas datu nesēja, izveidota no oficiālā instalācijas attēla. Instalācijas datu nesējs nodrošina piekļūstamības iespējas, kas aprakstītas lapā Install Arch Linux with accessibility options. Alternatīvas instalēšanas metodes skatiet Category:Installation process.

Pirms instalēšanas ieteicams iepazīties ar FAQ. Par šajā dokumentā izmantotajām konvencijām skatiet Help:Reading. Jo īpaši koda piemēros var būt vietturi (formatēti ar kursīvu), kas jāaizstāj manuāli.

Šis ceļvedis ir saglabāts kodolīgs, un ieteicams sekot norādījumiem secīgi pa sadaļām. Detalizētākas instrukcijas skatiet attiecīgajos ArchWiki rakstos vai programmu man lapās, uz kurām ir norādes šajā ceļvedī. Interaktīvai palīdzībai pieejams arī IRC channel un forums.

Arch Linux jādarbojas uz jebkuras x86_64 saderīgas iekārtas ar vismaz 512 MiB RAM, tomēr dzīvas sistēmas palaišanai instalēšanas laikā nepieciešams vairāk atmiņas.[1] Pamata instalācija aizņem mazāk nekā 2 GiB diska vietas. Tā kā instalēšanas procesā nepieciešams lejupielādēt pakotnes no attālā repozitorija, šajā ceļvedī tiek pieņemts, ka ir pieejams funkcionējošs interneta savienojums.

Pirmsinstalēšana

Instalācijas attēla iegūšana

Apmeklējiet lejupielādes lapu un atkarībā no palaišanas veida iegūstiet ISO failu vai netboot attēlu, kā arī attiecīgo PGP parakstu.

Paraksta pārbaude

Pirms lietošanas ieteicams pārbaudīt attēla parakstu, īpaši, ja lejupielāde veikta no HTTP spoguļa, kur lejupielādes var tikt pārtvertas, lai izplatītu ļaunprātīgus attēlus.

Lejupielādējiet ISO PGP parakstu no https://archlinux.org/download/#checksums uz ISO direktoriju un sekojiet tur sniegtajām instrukcijām, lai to pārbaudītu.

Alternatīvi, no esošas Arch Linux instalācijas palaidiet: 

$ pacman-key -v archlinux-version-x86_64.iso.sig
Note
  • Pats paraksts var tikt manipulēts, ja tas lejupielādēts no spoguļa vietnes, nevis no archlinux.org. Šādā gadījumā pārliecinieties, ka publiskā atslēga, ar kuru tiek pārbaudīts paraksts, ir parakstīta ar citu uzticamu atslēgu. Komanda gpg izvadīs publiskās atslēgas nospiedumu.
  • Vēl viena metode paraksta autentiskuma pārbaudei ir pārliecināties, ka publiskās atslēgas nospiedums ir identisks Arch Linux izstrādātāja atslēgas nospiedumam, kurš parakstīja ISO failu. Plašāku informāciju skatiet Wikipedia:Public-key cryptography.

Instalācijas datu nesēja sagatavošana

ISO failu var piegādāt mērķa iekārtai, izmantojot USB zibatmiņu, optisko disku vai tīklu ar PXE. Sekojiet attiecīgajam rakstam, lai sagatavotu instalācijas datu nesēju no ISO faila.

Netboot attēlam sekojiet Netboot#Boot from a USB flash drive, lai sagatavotu USB zibatmiņu UEFI palaišanai.

Dzīvās vides palaišana

Note Arch Linux instalācijas attēli neatbalsta Secure Boot. Lai palaistu instalācijas datu nesēju, nepieciešams atspējot Secure Boot. Ja nepieciešams, Secure Boot var konfigurēt pēc instalācijas pabeigšanas.
  1. Norādiet pašreizējo palaišanas ierīci uz to, kurā atrodas Arch Linux instalācijas datu nesējs. Parasti tas tiek panākts, nospiežot noteiktu taustiņu POST fāzes laikā, kā norādīts uz sākuma ekrāna. Sīkāku informāciju skatiet mātesplates rokasgrāmatā.
  2. Kad parādās instalācijas datu nesēja ielādētāja izvēlne:
    • ja izmantojāt ISO, atlasiet Arch Linux install medium un nospiediet Enter, lai ieietu instalācijas vidē.
    • ja izmantojāt Netboot attēlu, izvēlieties ģeogrāfiski tuvāko spoguli izvēlnē Mirror, pēc tam atlasiet Boot Arch Linux un nospiediet Enter.
  3. Jūs tiksiet pieteikts pirmajā virtuālajā konsolē kā root lietotājs, un tiks parādīta Zsh čaulas uzvedne.

To switch to a different console—for example, to view this guide with Lynx alongside the installation—use the Alt+arrow keyboard shortcut. To edit configuration files, mcedit(1), nano and vim are available. See pkglist.x86_64.txt for a list of the packages included in the installation medium.

Konsoles tastatūras izkārtojuma un fonta iestatīšana

Noklusējuma konsoles tastatūras izkārtojums ir US. Pieejamos izkārtojumus var uzskaitīt ar: 

# localectl list-keymaps

Lai iestatītu tastatūras izkārtojumu, nododiet tā nosaukumu komandai loadkeys(1). Piemēram, lai iestatītu vācu tastatūras izkārtojumu: 

# loadkeys de-latin1

Konsoles fonti atrodas mapē /usr/share/kbd/consolefonts/ un tos var iestatīt ar setfont(8), norādot tikai nosaukumu bez ceļa un faila paplašinājuma. Piemēram, lai izmantotu vienu no lielākajiem fontiem, kas piemēroti HiDPI ekrāniem, izpildiet: 

# setfont ter-132b

Palaišanas režīma pārbaude

Lai pārbaudītu palaišanas režīmu, pārbaudiet UEFI bitumu: 

# cat /sys/firmware/efi/fw_platform_size
  • Ja komanda atgriež 64, sistēma ir palaista UEFI režīmā ar 64 bitu x64 UEFI.
  • Ja komanda atgriež 32, sistēma ir palaista UEFI režīmā ar 32 bitu IA32 UEFI. Tas ir atbalstīts, taču ierobežos ielādētāja izvēli uz tiem, kas atbalsta jaukto režīmu.
  • Ja tiek atgriezts No such file or directory, sistēma, iespējams, ir palaista BIOS (vai CSM) režīmā.

Ja sistēma netika palaista vēlamajā režīmā (UEFI vai BIOS), skatiet mātesplates dokumentāciju.

Savienojuma ar internetu izveide

Lai izveidotu tīkla savienojumu dzīvās vides laikā, veiciet šādas darbības:

  1. Pārliecinieties, ka jūsu tīkla interfeiss ir uzskaitīts un iespējots, piemēram, ar ip-link(8): 
    # ip link
  2. Bezvadu un WWAN savienojumiem pārliecinieties, ka karte nav bloķēta ar rfkill.
  3. Izveidojiet savienojumu ar tīklu:
    • Ethernet — pievienojiet kabeli.
    • Wi-Fi — autentificējieties bezvadu tīklā, izmantojot iwctl.
    • Mobilais platjoslas modems — pieslēdzieties mobilajam tīklam ar utilītu mmcli.
  4. Konfigurējiet tīkla savienojumu:
  5. Savienojumu var pārbaudīt ar ping: 
    # ping ping.archlinux.org
Note Instalācijas attēlā systemd-networkd, systemd-resolved, iwd un ModemManager ir iepriekš konfigurēti un iespējoti pēc noklusējuma. Uz instalētās sistēmas tas nebūs spēkā.

Sistēmas pulksteņa atjaunināšana

Dzīvajai sistēmai ir nepieciešams precīzs laiks, lai novērstu pakotņu parakstu pārbaudes kļūmes un TLS sertifikātu kļūdas. systemd-timesyncd pakalpojums ir iespējots pēc noklusējuma dzīvajā vidē, un laiks tiks automātiski sinhronizēts, tiklīdz tiks izveidots savienojums ar internetu.

Izmantojiet timedatectl(1), lai pārliecinātos, ka sistēmas pulkstenis ir sinhronizēts: 

# timedatectl

=== Disku sadalīšana ===

Kad dzīvā sistēma atpazīst diskus, tiem tiek piešķirtas bloka ierīces kā /dev/sda, /dev/nvme0n1 vai /dev/mmcblk0. Lai identificētu šīs ierīces, izmantojiet lsblk vai fdisk. 

# fdisk -l

Rezultātus, kas beidzas ar rom, loop vai airootfs, var ignorēt. Ierīces mmcblk*, kas beidzas ar rpmb, boot0 un boot1, arī var ignorēt.

Note Ja disks netiek parādīts, pārliecinieties, ka diska kontrolieris nav iestatīts RAID režīmā: Partitioning#Drives are not visible when firmware RAID is enabled.
Tip Pirms sadalīšanas pārbaudiet, vai jūsu NVMe diski un Advanced Format cietie diski izmanto optimālo loģisko sektoru izmēru.

Izvēlētajai ierīcei ir nepieciešamas šādas partīcijas:

Lai modificētu partīciju tabulas, izmantojiet sadalīšanas rīku, piemēram, fdisk. Piemēram: 

# fdisk /dev/the_disk_to_be_partitioned
Note
  • Veltiet laiku ilgtermiņa sadalīšanas shēmas plānošanai, lai nākotnē izvairītos no riskantām un sarežģītām konvertēšanas vai pārsadalīšanas procedūrām.
  • Ja vēlaties izveidot saliktas bloka ierīces LVM, sistēmas šifrēšanai vai RAID, dariet to tagad.
  • Ja diskam, no kura vēlaties palaist sistēmu, jau ir EFI sistēmas partīcija, neveidojiet jaunu, bet izmantojiet esošo.
  • Swap vietu var iestatīt kā apmaiņas failu failu sistēmām, kas to atbalsta. Alternatīvi, no diska balstītas apmaiņas var pilnībā atteikties, pēc sistēmas instalēšanas iestatot apmaiņu uz zram.

Piemēra izkārtojumi

UEFI ar GPT
Uzstādītās sistēmas montēšanas punkts Partīcija Partīcijas tips Ieteicamais izmērs
/boot1 /dev/efi_system_partition EFI system partition 1 GiB
[SWAP] /dev/swap_partition Linux swap Vismaz 4 GiB
/ /dev/root_partition Linux x86-64 root (/) Atlikusī ierīces daļa. Vismaz 23–32 GiB.
  1. Ir iespējami arī citi montēšanas punkti, piemēram, /efi, ja vien izmantotais ielādētājs spēj ielādēt kodola un initramfs attēlus no saknes sējuma. Skatiet brīdinājumu sadaļā Arch boot process#Boot loader.
BIOS ar MBR
Uzstādītās sistēmas montēšanas punkts Partīcija Partīcijas tips Ieteicamais izmērs
[SWAP] /dev/swap_partition Linux swap Vismaz 4 GiB
/ /dev/root_partition Linux Atlikusī ierīces daļa. Vismaz 23–32 GiB.

Skatiet arī Partitioning#Example layouts.

Partīciju formatēšana

Kad partīcijas ir izveidotas, katra jaunizveidotā partīcija ir jāformatē ar atbilstošu failu sistēmu. Sīkāku informāciju skatiet File systems#Create a file system.

Piemēram, lai izveidotu Ext4 failu sistēmu uz /dev/root_partition, izpildiet: 

# mkfs.ext4 /dev/root_partition

Ja izveidojāt swap partīciju, inicializējiet to ar mkswap(8): 

# mkswap /dev/swap_partition
Note Saliktām bloka ierīcēm aizstājiet /dev/*_partition ar atbilstošo bloka ierīces ceļu.

Ja izveidojāt EFI sistēmas partīciju, formatējiet to FAT32 formātā, izmantojot mkfs.fat(8).

Warning Formatējiet EFI sistēmas partīciju tikai tad, ja to izveidojāt sadalīšanas posmā. Ja diskā jau iepriekš bija EFI sistēmas partīcija, tās pārformatēšana var iznīcināt citu instalēto operētājsistēmu ielādētājus.
# mkfs.fat -F 32 /dev/efi_system_partition

Failu sistēmu montēšana

Montējiet saknes sējumu uz /mnt. Piemēram, ja saknes sējums ir /dev/root_partition: 

# mount /dev/root_partition /mnt

Izveidojiet visus pārējos montēšanas punktus zem /mnt (piemēram, /mnt/boot priekš /boot) un montējiet sējumus to atbilstošajā hierarhiskajā secībā.

Tip Izpildiet mount(8) ar opciju --mkdir, lai izveidotu norādīto montēšanas punktu. Alternatīvi, izveidojiet to iepriekš ar mkdir(1).

UEFI sistēmām montējiet EFI sistēmas partīciju: 

# mount --mkdir /dev/efi_system_partition /mnt/boot

Ja izveidojāt swap sējumu, iespējojiet to ar swapon(8): 

# swapon /dev/swap_partition

genfstab(8) vēlāk automātiski noteiks montētās failu sistēmas un apmaiņas vietu.

Instalēšana

Spoguļu izvēle

Instalējamās pakotnes ir jālejupielādē no spoguļu serveriem, kuri ir definēti failā /etc/pacman.d/mirrorlist. Jo augstāk spogulis atrodas sarakstā, jo lielāka prioritāte tam tiek piešķirta pakotņu lejupielādes laikā.

Dzīvajā sistēmā visi HTTPS spoguļi ir iespējoti (t.i., atkomentēti). Augšējais globālais spogulis parasti ir pietiekami ātrs lielākajai daļai lietotāju, taču ieteicams pārskatīt failu un pārliecināties, ka tas ir apmierinošs. Ja tas tā nav, rediģējiet failu un pārvietojiet ģeogrāfiski tuvākos spoguļus saraksta augšdaļā, ņemot vērā arī citus kritērijus. Alternatīvi, var izmantot reflector, lai izveidotu mirrorlist failu, pamatojoties uz dažādiem kritērijiem.

Šis fails vēlāk tiks nokopēts uz jauno sistēmu ar pacstrap, tāpēc ir vērts to iestatīt pareizi.

Būtisko pakotņu instalēšana

No dzīvas vides uz instalēto sistēmu netiek pārnesta nekāda konfigurācija (izņemot /etc/pacman.d/mirrorlist). Vienīgā obligātā instalējamā pakotne ir base, kas neietver visus rīkus no dzīvas instalācijas vides, tāpēc bieži vien ir nepieciešams instalēt papildu pakotnes.

Jo īpaši pārskatiet tālāk norādīto programmatūru un instalējiet visu nepieciešamo:

Salīdzinājumam, pakotnes, kas pieejamas dzīvajā sistēmā, ir uzskaitītas failā pkglist.x86_64.txt.

Lai instalētu vairāk pakotņu vai pakotņu grupas, pievienojiet to nosaukumus komandai pacstrap(8) zemāk (atdalītus ar atstarpēm) vai izmantojiet pacman to instalēšanai, kamēr esat ieieti jaunajā sistēmā ar chroot.

Piemēram, pamata instalācija ar Linux kodolu un aparātprogrammatūru biežāk izmantotajai aparatūrai: 

# pacstrap -K /mnt base linux linux-firmware
Tip
  • Varat aizstāt linux ar citu kodola pakotni pēc izvēles vai arī to vispār neinstalēt, ja sistēma tiek uzstādīta konteinerī.
  • Varat izlaist aparātprogrammatūras pakotnes instalēšanu, ja instalējat virtuālajā mašīnā vai konteinerī.
  • Šai sākotnējai pacstrap pakotņu izvēlei ir jāietver tikai tas, kas nepieciešams sistēmas palaišanai; visu pārējo programmatūru var instalēt vai aizstāt pēc instalēšanas.

Sistēmas konfigurēšana

Fstab

Lai nepieciešamās failu sistēmas (piemēram, tā, kas tiek izmantota palaišanas direktorijam /boot) tiktu montētas sistēmas startēšanas laikā, izveidojiet fstab failu. Izmantojiet -U vai -L, lai identificētu ierīces pēc UUID vai etiķetēm: 

# genfstab -U /mnt >> /mnt/etc/fstab

Pārbaudiet iegūto /mnt/etc/fstab failu un, ja nepieciešams, rediģējiet to kļūdu gadījumā.

Chroot

Lai tieši mijiedarbotos ar jaunās sistēmas vidi, rīkiem un konfigurāciju nākamajos soļos tā, it kā sistēma jau būtu palaista, ieejiet chroot jaunajā sistēmā: 

# arch-chroot /mnt

Laiks

Lietotāja ērtībām (piemēram, pareiza vietējā laika attēlošanai vai pārejai uz vasaras/ziemas laiku) iestatiet laika joslu: 

# ln -sf /usr/share/zoneinfo/Area/Location /etc/localtime

Palaidiet hwclock(8), lai izveidotu /etc/adjtime: 

# hwclock --systohc

Šī komanda pieņem, ka aparatūras pulkstenis ir iestatīts uz UTC. Plašāku informāciju skatiet System time#Time standard.

Lai novērstu pulksteņa nobīdi un nodrošinātu precīzu laiku, iestatiet laika sinhronizāciju ar Network Time Protocol (NTP) klientu, piemēram, systemd-timesyncd.

Lokalizācija

Lai izmantotu pareizu reģiona un valodas specifisko formatējumu (piemēram, datumus, valūtu, decimālatdalītājus), rediģējiet /etc/locale.gen un atkomentējiet UTF-8 lokāles, kuras izmantosiet. Pēc tam ģenerējiet lokāles: 

# locale-gen

Izveidojiet locale.conf(5) failu un iestatiet mainīgo LANG atbilstoši: 

/etc/locale.conf
LANG=en_US.UTF-8

Ja iepriekš iestatījāt konsoles tastatūras izkārtojumu, padariet izmaiņas pastāvīgas failā vconsole.conf(5): 

/etc/vconsole.conf
KEYMAP=de-latin1

Tīkla konfigurācija

Lai piešķirtu sistēmai konsekventu un atpazīstamu nosaukumu (īpaši noderīgi tīkla vidē), izveidojiet hostname failu: 

/etc/hostname
yourhostname
Tip Padomus par resursdatora nosaukuma izvēli skatiet RFC 1178. Kā skaidrots hostname(7), tam jābūt no 1 līdz 63 rakstzīmēm, drīkst izmantot tikai mazos burtus a–z, ciparus 0–9 un defisi -, un tas nedrīkst sākties ar -.

Pabeidziet tīkla konfigurāciju jaunajā sistēmā. Tas var ietvert atbilstošas tīkla pārvaldības programmatūras instalēšanu, tās konfigurēšanu (ja nepieciešams) un attiecīgās systemd vienības iespējošanu, lai tā startētos sistēmas palaišanas laikā.

Initramfs

Jauna initramfs izveide parasti nav nepieciešama, jo mkinitcpio tika palaists kodola pakotnes instalēšanas laikā ar pacstrap.

Pārstartēšana

Izejiet no chroot vides, ievadot exit vai nospiežot Ctrl+d.

Pēc izvēles manuāli atmontējiet visas partīcijas ar umount -R /mnt: tas ļauj pamanīt jebkuras “aizņemtas” partīcijas un noteikt cēloni ar fuser(1).

Visbeidzot pārstartējiet datoru, ievadot reboot: visas joprojām montētās partīcijas automātiski atmontēs systemd. Neaizmirstiet izņemt instalācijas datu nesēju un pēc tam pieteikties jaunajā sistēmā ar root kontu.

Pēcinstalēšana

Sistēmas pārvaldības norādījumus un pēcinstalēšanas pamācības (piemēram, nepriviliģētu lietotāju kontu izveidi, grafiskās lietotāja saskarnes, skaņas vai skārienpaliktņa iestatīšanu) skatiet sadaļā General recommendations.

Lietotņu sarakstu, kas varētu būt noderīgas, skatiet lapā List of applications.